Mēs visi ilgojamies pēc tā, lai Pasale būtu laba. Lai cilvēki dzīvotu mierā, darītu visu mīlestībā un taisnībā.

Bet ir problēma. Kaut kas mūs, cilvēkus,tā vietā, visu laiku pievelk uz nepakļaušanos un izpostīšanu.

Un mēs to saucam par ļaunumu.

Un no Bībeles skatu punkta - ļaunums sabojā lietas, vismaz divos veidos.

Ir tiešā ietekme, no mūsu ļaunuma. Piemēram, kad kāds kaut ko ir nozadzis no cita cilvēka, viņš ir darījis netaisnību.

Tādēļ, viņi ir parādā kaut ko,lai labotu savu kļūdu. Bet ir vēl viens veids - "netiešā" ļaunuma ietekme,

jo viņš ir iznīcinājis arī attiecību vidi, panākot uztīcības trūkumu, emocionālu ievainojumu. Tas ir kā vandālisms un viņam vajag arī to labot.

Daudzi cilvēki tic, ka "Dievs ir labs, Viņš ir tas, kuram vajadzētu tikt vaļā no visa ļaunuma šajā pasaulē"

Bet būsim godīgi,ļaunums, ko es redzu visur, sev apkārt, ir tas pats ļaunums, kas ir manī.

Mēs visi nododamies tam un mēs turpinām to darīt.

Tas mūs sasaista un tad, ja Dievs atbrīvos Pasauli no ļaunuma, Viņam būs jātiek vaļā arī no mums.

Un šis ir tas, kas ir tik ievērojams Bībeles stāstā. Šis Dievs ir tik labs, ka Viņš ne tikai atbrīvos pasauli no ļaunuma,

Bet Viņš to izdarīs, neiznīcinot cilvēci.

Bet kā Viņš to izdarīs?

Jau Bībeles stāsta sākumā mēs tiekam iepazīstināti ar dzīvnieku upurēšanu, kas, es zinu, mums liekās dīvaini

Bet Izraēliešiem tas bija ļoti spēcīgs simbols, kas simbolizēja Dieva taisnīgumu un Viņa žēlastību.

Tādēļ atceries, es esmu nodevies šīs pasaules ļaunumam, no manis vajadzētu tikt vaļā.

Bet Dievs atļauj šī dzīvnieka dzīvībai būt kā aizstājējam un, simboliski, nomirt manā vietā.

Un Bībelē tiek izmantots vārds "Izlīdzinājums", kas nozīmē,aizvietot kāda cita nāvi.

Bet ir otrā daļa šim rituālam. Atceries, ļaunums izraisa arī vandālismu attiecībās

un Bībelē tas ir aprakstīts kā piesārņojums vai zemes apgānīšana, padarīšana to netīru.

Tādēļ priesteri simboliski nomazgāja nost vandālismu, šļakstot dzīvnieka asinis dažādās, īpašās tempļa daļās

Tātad, dzīvnieku asinis tīrija lietas?

Atceries, ka tas ir simbols. Tas ir simbols, pie kā mēs neesam pieraduši. Asinis, apzīmē dzīvību

Un asiņu "šļakstīšana" apzīmē to kā Dievs tīra šo netiešo ļaunuma ietekmi, viņu vidū.

Bībelē šo procesu sauc par attīrīšanu, tādēļ templis un zeme tagad kļūst par tīru vietu, kur Dievs un Viņa cilvēki varēja dzīvot kopā, mierā.

Tātad šis rituāls sakārtoja visu attiecībās starp izraēliešiem un Dievu.

Vairāk, kā tikai to. Izraēlieši piedzīvoja Dieva mīlestību un Viņa žēlastību, caur šiem simboliem.

Un ideālā gadījumā, ja tev ir piedots,tam vajadzētu viņus mudināt kļūt par mīlošiem un žēlsirdīgiem cilvēkiem.

Jā, tas būtu ideāli, bet ne vienmēr tas tā notika.

Tieši tā. Tādēļ, piemēram, pravietis Jesaja runā daudz par šo.

Viņš sāk savu grāmatu ar to, ka daudzie izraēliešu upuri ir kļuvuši bezjēdzīgi.

Jo, viņi pieļāva arī lielu ļaunumu savā vidū, ignorējot nabadzīgos un apspiestos. Pat Izraēlas karaļi bojāja taisnību.

Bet Jeseja skatās tālāk uz dienu, kad jauns Karalis, no Dāvida dzimtas, nāks un cīnīsies pret ļaunumu.

Bet pārsteidošā veidā. Karalis kļūs par kalpu un ne tikai kalpos, bet arī cietīs un nomirs tā ļaunuma dēļ, kuru pieļauj Viņa paša tauta.

Un Viņa dzīvība tiks piedāvāta kā upuris.

Šis ir apsolījums, ko Jēzus ticēja, ka Viņš piepildīs, ka Viņš ir Izraēlas Karalis, kas cietīs un nomirs pie krusta.

Patiesībā, Jēzus, pats izmantoja Jesejas vārdus, kad Viņš teica, ka Viņš nāca lai"kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem."/Marka 10:45/

Un tas jēdziens "atpirkšanas maksa" atsaucās uz izlīdzināšanās upuri.

Tādēļ viscaur Jaunajai derībai, mēs dzirdam par to kā Jēzus nāve bija upuris par mums.

Tas samaksāja par to, ko cilvēki ir parādā Dievam, par nodošanos ļaunumam un nāvei šajā pasaulē.

Bet Jaunās derības autori runā arī par Jēzus nāvi kā par attīrīšanās cēloni un mēs dzirdam par Jēzus asinīm, kā par simbolu Viņa dzīvībai,

kurām ir spēks nomazgāt šo vandālismu, ko ir izraisījis ļaunums mūsos un ap mums. Tādēļ mēs tagad varam dzīvot mierā ar Dievu.

Tāda ir nozīme Jēzus nāvei. Bet ir vēl vairāk šajā stāstā.

Jā, Jaunā derība veido šo spēcīgo apgalvojumu, ka Jēzus nāve, nebija beigas visam. Viņš augšāmcēlās.

Tādēļ Viņš ir upuris, kurš arī salauza nāves un ļaunuma varu, kas nozīmē, ka Viņš turpina dzīvot,

lai piedāvātu savu dzīvi, katram, kurš to vēlās pieņemt. Viņš ir perfektais upuris, par kuru visi iepriekšējie bija liecinājuši.

Jēzus dēļ visi agrie kristieši, beidza piedalīties dzīvnieku upurēšanas rituālā.

Bet viņiem deva jaunus rituālus. Ir divi, ko Jēzus mācīja saviem sekotājiem

Pirmais ir saukts par kristīšanu. Tāpat kā Jēzus nomira, tāpat, gremdēšanās ūdenī kļūst par šo personisko saiti ar Jēzus nāvi.

Un iznākot ārā no ūdens tu, tā sakot,atdzīvojies kopā ar Jēzu.

Tādēļ kristība ir šis garīgais rituāls, kas saista tavu stāstu ar Jēzus augšāmcelšanos.

Otrais rituāls ir saukts par vakarēdienu. Kas ir attēlojums Jēzus pēdējām vakariņām ar Viņa mācekļiem

Un kā Viņš izmantoja maizi un vīnu, lai apzīmētu savu nāvi kā upuri.

Tādēļ tagad Jēzus sekotāji ņem maizi un biķeri, regulāri, lai atcerētos un piedalītos Jēzus nāves un Viņa dzīves spēkā.

Tātad šie rituāli, atgādina mums par Dieva mīlestību un iedrošina mūs dzīvot dzīvi mīlestībā un žēlastībā.

Bet viņi dara vairāk par to. Viņi mūs saista ar jaunu dzīvības avotu. Tas pats spēks, kas atdzīvināja Jēzu

Ir tas pats spēks, kas var uzvarēt ļaunumu mūsu pašu dzīvē un var pārveidot mūs pašus par cilvēkiem, kas dzīvo savu dzīvi mīlestībā un mierā.